Tiek prognozēts, ka globālais konveijeru sistēmas tirgus līdz 2025. gadam sasniegs 9 miljardus ASV dolāru, un to virza spēcīga uzmanība tiek pievērsta automatizācijai un ražošanas efektivitātei viedās rūpnīcas un rūpniecības 4.0 laikmetā. Darba intensīvu operāciju automatizēšana ir automatizācijas sākumpunkts, un tā kā darbietilpīgākais ražošanas un noliktavu process, materiālu apstrāde ir automatizācijas piramīdas apakšā. Materiālu apstrāde, kas definēta kā produktu un materiālu kustība visā ražošanas procesā, ir darbietilpīga un dārga. Materiālu apstrādes automatizācijas ieguvumi ir samazināta cilvēka loma neproduktīvos, atkārtotos un darbietilpīgos uzdevumos un sekojošais resursu atbrīvošana citām galvenajām darbībām; lielāka caurlaidspējas spēja; labāka telpas izmantošana; palielināta ražošanas kontrole; inventāra kontrole; uzlabota krājumu rotācija; samazinātas operācijas izmaksas; uzlabota darba ņēmēju drošība; samazināti zaudējumi no bojājumiem; un apstrādes izmaksu samazināšana.

Ieguvums no palielinātām ieguldījumiem rūpnīcas automatizācijā ir konveijeru sistēmas, katras pārstrādes un ražošanas rūpnīcas darba zirgs. Tehnoloģiju jauninājumi joprojām ir svarīgi izaugsmei tirgū. Tikai daži no ievērības cienīgiem jauninājumiem ietver tiešo piedziņas motoru izmantošanu, kas novērš pārnesumus un palīdz inženierim vienkāršot un kompaktus modeļus; aktīvās konveijera lentes sistēmas, kas pilnveidotas efektīvai slodzes novietošanai; gudri konveijeri ar uzlabotu kustību kontroles tehnoloģiju; Vakuuma konveijeru izstrāde trausliem produktiem, kas jānovieto droši; Atpakaļgaitas konveijera jostas, lai uzlabotu montāžas līnijas produktivitāti un zemāku kļūdu līmeni; elastīgi (regulējami platuma) konveijeri, kas var uzņemt dažādu formas un izmēra objektus; Energoefektīvi dizainparaugi ar gudrākiem motoriem un kontrolieriem.

Objektu noteikšana uz konveijera lentes, piemēram, pārtikas kvalitātes metāla noteiktu jostu vai magnētisko konveijera lenti, ir milzīgi ieņēmumi, kas rada inovācijas, kas paredzētas pārtikas gala lietošanas nozarei, kas palīdz noteikt metāla piesārņotājus pārtikā, jo tā pārvietojas pa apstrādes posmiem. Starp lietojumprogrammu zonām ražošana, apstrāde, loģistika un noliktavas ir galvenie galapatēriņa tirgi. Lidostas parādās kā jauna galapatēriņa iespēja, pieaugot pasažieru pārvadājumiem un palielinot nepieciešamību samazināt bagāžas reģistrēšanās laiku, kā rezultātā palielinās bagāžas nodošanas sistēmu izvietošana.

Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa pārstāv lielus tirgus visā pasaulē ar kopējo daļu 56%. Ķīna ir visstraujāk augošais tirgus ar 6,5% CAGR analīzes periodā, ko atbalsta Made in China (MIC) 2025 iniciatīva, kuras mērķis ir panākt, lai valsts masīvā ražošanas un ražošanas nozare būtu globālās tehnoloģiju konkurētspējas priekšplānā. Iedvesmojoties no Vācijas ”nozares 4.0 ″, MIC 2025 uzlabos automatizācijas, digitālo un IoT tehnoloģiju ieviešanu. Saskaroties ar jauniem un mainīgiem ekonomiskajiem spēkiem, Ķīnas valdība, izmantojot šo iniciatīvu, veicina ieguldījumus visprogresīvākajā robotikā, automatizācijā un digitālajā IT tehnoloģijā, lai konkurētspējīgi integrētos globālajā ražošanas ķēdē, kurā dominē rūpnieciski attīstīti ekonomikas, piemēram, ES, Vācija un Amerikas Savienotās Valstis, un pāriet no zemu izmaksu konkurenta uz tiešo vērtību konkurentu. Scenārijs ir labi paredzēts konveijeru sistēmu pieņemšanai valstī.