Paredzams, ka konveijeru sistēmu globālais tirgus līdz 2025. gadam sasniegs 9 miljardus ASV dolāru, ko veicinās spēcīgā uzmanība automatizācijai un ražošanas efektivitātei viedo rūpnīcu un 4.0 rūpniecības laikmetā. Darbietilpīgu darbību automatizācija ir automatizācijas sākumpunkts, un, būdama darbietilpīgākais process ražošanā un noliktavās, materiālu apstrāde atrodas automatizācijas piramīdas apakšā. Materiālu apstrāde, kas definēta kā produktu un materiālu pārvietošana visā ražošanas procesā, ir darbietilpīga un dārga. Materiālu apstrādes automatizācijas priekšrocības ietver samazinātu cilvēka lomu neproduktīvos, atkārtotos un darbietilpīgos uzdevumos un sekojošu resursu atbrīvošanu citām pamatdarbībām; lielāku caurlaidspēju; labāku telpas izmantošanu; uzlabotu ražošanas kontroli; krājumu kontroli; uzlabotu krājumu rotāciju; samazinātas ekspluatācijas izmaksas; uzlabotu darbinieku drošību; samazinātus zaudējumus no bojājumiem; un apstrādes izmaksu samazināšanu.

No palielinātajām investīcijām rūpnīcu automatizācijā gūst labumu konveijeru sistēmas, kas ir katras pārstrādes un ražošanas rūpnīcas darba zirgs. Tehnoloģiju inovācijas joprojām ir izšķirošas tirgus izaugsmei. Daži no ievērības cienīgiem jauninājumiem ir tiešās piedziņas motoru izmantošana, kas novērš pārnesumus un palīdz konstruēt vienkāršotus un kompaktus modeļus; aktīvās konveijeru lentu sistēmas, kas ir pilnveidotas efektīvai kravas pozicionēšanai; viedie konveijeri ar modernu kustības vadības tehnoloģiju; vakuuma konveijeru izstrāde trausliem produktiem, kas jānovieto droši; ar fona apgaismojumu aprīkotas konveijera lentes, lai uzlabotu montāžas līnijas produktivitāti un samazinātu kļūdu līmeni; elastīgi (regulējama platuma) konveijeri, kas var uzņemt dažādas formas un izmēra objektus; energoefektīvi dizaini ar viedākiem motoriem un kontrolieriem.

Objektu noteikšana uz konveijera lentes, piemēram, pārtikas kvalitātes metāla detektorlentes vai magnētiskās konveijera lentes, ir milzīgs ieņēmumus gūstošs jauninājums, kas paredzēts pārtikas galapatēriņa nozarei un palīdz identificēt metāla piesārņotājus pārtikā, tai pārvietojoties pa apstrādes posmiem. Starp pielietojuma jomām ražošana, pārstrāde, loģistika un noliktavu saimniecība ir galvenie galapatēriņa tirgi. Lidostas kļūst par jaunu galapatēriņa iespēju, pieaugot pasažieru plūsmai un nepieciešamībai samazināt bagāžas reģistrācijas laiku, kā rezultātā tiek paplašināta bagāžas konveijera sistēmu ieviešana.

Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa pārstāv lielus tirgus visā pasaulē, kuru kopējā tirgus daļa ir 56 %. Ķīna ir visstraujāk augošais tirgus ar 6,5 % salikto gada pieauguma tempu analīzes periodā, ko atbalsta iniciatīva “Ražots Ķīnā” (MIC) 2025, kuras mērķis ir izvirzīt valsts milzīgo ražošanas nozari globālās tehnoloģiju konkurētspējas priekšplānā. Iedvesmojoties no Vācijas “Rūpniecības 4.0”, MIC 2025 veicinās automatizācijas, digitālo un lietu interneta (IoT) tehnoloģiju ieviešanu. Saskaroties ar jauniem un mainīgiem ekonomiskajiem spēkiem, Ķīnas valdība ar šīs iniciatīvas palīdzību palielina ieguldījumus modernākajā robotikā, automatizācijā un digitālajās IT tehnoloģijās, lai konkurētspējīgi integrētos globālajā ražošanas ķēdē, kurā dominē tādas industrializētas ekonomikas kā ES, Vācija un Amerikas Savienotās Valstis, un pārietu no lēta konkurenta uz tiešu pievienotās vērtības konkurentu. Šis scenārijs ir labs solījums konveijeru sistēmu ieviešanai valstī.