Tiek prognozēts, ka konveijera sistēmas globālais tirgus līdz 2025. gadam sasniegs 9 miljardus ASV dolāru, ko veicinās stingrs uzsvars uz automatizāciju un ražošanas efektivitāti viedo rūpnīcu un rūpniecības 4.0 laikmetā.Darbietilpīgu darbību automatizācija ir sākumpunkts automatizācijai, un kā darbietilpīgākais process ražošanā un noliktavā, materiālu apstrāde ir automatizācijas piramīdas apakšā.Materiālu apstrāde, kas definēta kā produktu un materiālu kustība visā ražošanas procesā, ir darbietilpīga un dārga.Materiālu apstrādes automatizācijas priekšrocības ietver samazinātu cilvēka lomu neproduktīvos, atkārtotos un darbietilpīgos uzdevumos un no tā izrietošo resursu atbrīvošanu citām pamatdarbībām;lielāka caurlaidspēja;labāka telpas izmantošana;palielināta ražošanas kontrole;inventāra kontrole;uzlabota krājumu rotācija;samazinātas darbības izmaksas;uzlabota darbinieku drošība;samazināti zaudējumi no bojājumiem;un apstrādes izmaksu samazināšana.

Ieguvumu no palielinātajām investīcijām rūpnīcu automatizācijā gūst konveijera sistēmas, kas ir katras pārstrādes un ražošanas rūpnīcas darba zirgs.Tehnoloģiju inovācijas joprojām ir ļoti svarīgas tirgus izaugsmei.Daži no ievērības cienīgiem jauninājumiem ietver tiešās piedziņas motoru izmantošanu, kas novērš pārnesumus un palīdz izstrādāt vienkāršotus un kompaktus modeļus;aktīvās konveijera lentes sistēmas, kas pilnveidotas efektīvai kravas pozicionēšanai;viedie konveijeri ar progresīvu kustības kontroles tehnoloģiju;vakuuma konveijeru izstrāde trausliem produktiem, kuri ir jānovieto droši;aizmugurgaismotas konveijera lentes, lai uzlabotu montāžas līnijas produktivitāti un zemāku kļūdu līmeni;elastīgi (regulējama platuma) konveijeri, kas var novietot dažādas formas un izmēra priekšmetus;energoefektīvi dizaini ar viedākiem motoriem un kontrolieriem.

Objektu noteikšana uz konveijera lentes, piemēram, pārtikas kvalitātes metāla noteikšanas lentes vai magnētiskās konveijera lentes, ir milzīgs ienākumus nesošs jauninājums, kas paredzēts pārtikas galapatēriņa nozarei un palīdz identificēt metāla piesārņotājus pārtikā, kad tie pārvietojas pa apstrādes posmiem.Starp pielietojuma jomām galvenie galapatēriņa tirgi ir ražošana, apstrāde, loģistika un noliktavas.Lidostas kļūst par jaunu gala izmantošanas iespēju, pieaugot pasažieru plūsmai un pieaugot nepieciešamībai samazināt bagāžas reģistrācijas laiku, kā rezultātā palielinās bagāžas transportēšanas sistēmu izvēršana.

Amerikas Savienotās Valstis un Eiropa pārstāv lielus tirgus visā pasaulē ar kopējo daļu 56%.Ķīna ir visstraujāk augošais tirgus ar 6,5% CAGR analīzes periodā, ko atbalstīja Made in China (MIC) 2025 iniciatīva, kuras mērķis ir izvirzīt valsts masveida ražošanas un ražošanas nozari globālās tehnoloģiju konkurētspējas priekšgalā.Iedvesmojoties no Vācijas “Industry 4.0”, MIC 2025 veicinās automatizācijas, digitālo un IoT tehnoloģiju ieviešanu.Saskaroties ar jauniem un mainīgiem ekonomiskajiem spēkiem, Ķīnas valdība ar šīs iniciatīvas palīdzību palielina ieguldījumus progresīvā robotikā, automatizācijā un digitālajās IT tehnoloģijās, lai konkurētspējīgi integrētos globālajā ražošanas ķēdē, kurā dominē tādas industriāli attīstītas ekonomikas kā ES, Vācija un ASV un pāriet no zemu izmaksu konkurenta uz tiešu konkurentu ar pievienoto vērtību.Scenārijs liecina par labu konveijera sistēmu ieviešanai valstī.