Ar tik maz cilvēku varētu domāt, ka Arktika kļūs par zonu bez plastmasas, taču jauns pētījums liecina, ka tas nav pārāk tālu no patiesības.Pētnieki, kas pēta Ziemeļu Ledus okeānu, visur atrod plastmasas atkritumus.Kā norāda Tatjana Šlosberga no The New York Times, Arktikas ūdeņi šķiet kā izgāztuve plastmasai, kas peld ar okeāna straumēm.
Plastmasu 2013. gadā atklāja starptautiska pētnieku komanda piecus mēnešus ilga ceļojuma laikā apkārt pasaulei uz pētniecības kuģa Tara.Pa ceļam viņi ņēma jūras ūdens paraugus, lai uzraudzītu plastmasas piesārņojumu.Lai gan plastmasas koncentrācija kopumā bija zema, tā atradās vienā noteiktā Grenlandes apgabalā un Barenca jūras ziemeļos, kur koncentrācija bija neparasti augsta.Viņi savus atklājumus publicēja žurnālā Science Advances.
Šķiet, ka plastmasa virzās uz polu gar termohalīna žiru, okeāna "konveijera lentes" straumi, kas ved ūdeni no Atlantijas okeāna lejasdaļas poliem."Grenlande un Barenca jūra ir strupceļi šajā polārajā cauruļvadā," paziņojumā presei sacīja pētījuma galvenais autors Andrés Cozar Cabanas, pētnieks no Kadisas universitātes Spānijā.
Pētnieki lēš, ka kopējais plastmasas daudzums reģionā ir simtiem tonnu, kas sastāv no simtiem tūkstošu mazu fragmentu uz kvadrātkilometru.Pētnieki teica, ka mērogs varētu būt vēl lielāks, jo šajā apgabalā jūras dibenā var būt uzkrāta plastmasa.
Pētījuma līdzautors Ēriks van Sebille stāstīja Reičelai van Sebilai žurnālā The Verge: "Lai gan lielākā daļa Arktikas ir labi, ir Bullseye, ir šis karstais punkts ar ļoti, ļoti piesārņotiem ūdeņiem."
Lai gan ir maz ticams, ka plastmasa tiks izgāzta tieši Barenca jūrā (ledus aukstā ūdenstilpē starp Skandināviju un Krieviju), atrastās plastmasas stāvoklis liecina, ka tā kādu laiku atradusies okeānā.
"Plastmasas fragmenti, kas sākotnēji var būt collas vai pēdas lieli, kļūst trausli, pakļaujoties saules gaismai, un pēc tam sadalās mazākās un mazākās daļiņās, galu galā veidojot šo milimetru lielu plastmasas gabalu, ko mēs saucam par mikroplastmasu."- Karloss Duarte, sacīja pētījuma līdzautors Kriss Mūnijs no The Washington Post."Šis process ilgst no vairākiem gadiem līdz desmitiem gadu.Tātad materiāla veids, ko mēs redzam, liecina, ka tas ir iekļuvis okeānā pirms vairākiem gadu desmitiem.
Pēc Šlosberga datiem, ik gadu okeānos nonāk 8 miljoni tonnu plastmasas, un šobrīd pasaules ūdeņos uzkrājas aptuveni 110 miljoni tonnu plastmasas.Kamēr plastmasas atkritumi Arktikas ūdeņos ir mazāk nekā viens procents no kopējā daudzuma, Duarte sacīja Muni, ka plastmasas atkritumu uzkrāšanās Arktikā ir tikai tikko sākusies.Desmitiem gadu plastmasas no ASV austrumiem un Eiropas joprojām ir ceļā un galu galā nonāks Arktikā.
Pētnieki pasaules okeānos ir identificējuši vairākus subtropu žirus, kuros mikroplastmasai ir tendence uzkrāties.Šobrīd satraucošais ir tas, ka šim sarakstam pievienosies arī Arktika."Šī teritorija ir strupceļš, okeāna straumes atstāj gružus uz virsmas," paziņojumā presei sacīja pētījuma līdzautore Marija-Luīze Pedroti."Mēs, iespējams, esam liecinieki vēl viena poligona veidošanās uz Zemes, pilnībā neizprotot riskus vietējai florai un faunai."
Lai gan pašlaik tiek pētītas dažas vienkāršas idejas okeāna atkritumu attīrīšanai no plastmasas, jo īpaši projekts Ocean Cleanup, pētnieki paziņojumā presei secināja, ka labākais risinājums ir strādāt vairāk, lai novērstu plastmasas parādīšanos. vispirms.Okeānā.
Džeisons Deilijs ir Medisonā, Viskonsīnā dzīvojošs rakstnieks, kurš specializējas dabas vēsturē, zinātnē, ceļošanā un vidē.Viņa darbi ir publicēti izdevumos Discover, Popular Science, Outside, Men's Journal un citos žurnālos.
© 2023 Smithsonian Magazine Paziņojums par konfidencialitāti Sīkfailu politika Lietošanas noteikumi Reklāma Paziņojums par jūsu konfidencialitātes sīkfailu iestatījumiem