Tā kā tik maz cilvēku domā, ka Arktika kļūs par zonu, kas nesatur plastmasu, bet jauns pētījums parāda, ka tas nav pārāk tālu no patiesības. Pētnieki, kas pēta Ledus okeānu, visur atrod plastmasas gružus. Pēc The New York Times Tatjana Šlosbergas teiktā, Arktikas ūdeņi šķiet kā izgāztuvē plastmasai, kas peld ar okeāna straumēm.
Plastmasu 2013. gadā atklāja starptautiska pētnieku komanda piecu mēnešu brauciena laikā visā pasaulē uz pētniecības kuģa Tara. Pa ceļam viņi paņēma jūras ūdens paraugus, lai uzraudzītu plastmasas piesārņojumu. Lai arī plastmasas koncentrācija parasti bija zema, tās atradās vienā konkrētā apgabalā Grenlandē un Barenca jūras ziemeļos, kur koncentrācija bija neparasti augsta. Viņi publicēja savus atklājumus žurnālā Science Advances.
Šķiet, ka plastmasa virzās uz priekšu gar Thermohaline Gyre - okeāna “konveijera lentes” strāvu, kas ved ūdeni no Atlantijas okeāna apakšējās daļas virzienā uz stabiem. “Grenlande un Barents Sea ir strupceļā šajā polārajā cauruļvadā,” preses paziņojumā presei sacīja galvenā pētījuma autore Andrés Cozar Cabañas, Spānijas Kadisas universitātes pētnieks.
Pētnieki lēš, ka kopējais plastmasas daudzums reģionā ir simtiem tonnu, kas sastāv no simtiem tūkstošu mazu fragmentu uz kvadrātkilometru. Pētnieki sacīja, ka skala varētu būt vēl lielāka, jo plastmasa, iespējams, ir uzkrājusies jūras grīdā šajā apgabalā.
Pētījuma līdzautore Ēriks Van Sebille Raselai Van Sebille vadībā sacīja: "Lai arī lielākā daļa Arktikas ir kārtībā, ir bullseye, ir šis karstais punkts ar ļoti, ļoti stipri piesārņotu ūdeņu."
Lai gan maz ticams, ka plastmasa tiks izmesta tieši Barenca jūrā (ledus auksts ūdens ķermenis starp Skandināviju un Krieviju), atrastās plastmasas stāvoklis liek domāt, ka tā kādu laiku ir bijusi okeānā.
"Plastmasas fragmenti, kas sākotnēji var būt collas vai pēdas, kļūst trauslas, kad tie tiek pakļauti saules gaismai, un pēc tam sadalās mazākās un mazākās daļiņās, galu galā veidojot šo milimetra lieluma plastmasas gabalu, kuru mēs saucam par mikroplastiku." -Karloss Duarte, sacīja pētījuma līdzautors Kriss Moonejs no Vašingtonas Pasta. “Šis process prasa no vairākiem gadiem līdz gadu desmitiem. Tātad mūsu redzamais materiāla veids liek domāt, ka tas ienāca okeānā pirms vairākām desmitgadēm. ”
Pēc Šlossberga teiktā, 8 miljoni tonnu plastmasas katru gadu ienāk okeānos, un šodien pasaules ūdeņos uzkrājas apmēram 110 miljoni tonnu plastmasas. Kaut arī plastmasas atkritumi Arktikas ūdeņos ir mazāki par vienu procentu no kopējā skaita, Duarte sacīja Muni, ka plastmasas atkritumu uzkrāšanās Arktikā ir tikko sākusies. Gadu desmitiem ilgā plastmasa no ASV un Eiropas austrumiem joprojām ir ceļā un galu galā nonāks Arktikā.
Pētnieki ir identificējuši vairākus subtropu raugus pasaules okeānos, kur mēdz uzkrāties mikroplastikai. Tagad satrauc tas, ka Arktika pievienosies šim sarakstam. "Šis apgabals ir strupceļš, okeāna straumes atstāj gružus uz virsmas," paziņojumā presei sacīja pētījuma līdzautore Marija-Luise Pedrotti. "Mēs, iespējams, esam liecinieki vēl viena atkritumu poligona veidošanai uz zemes, pilnībā neizprotot riskus vietējai florai un faunai."
Lai arī pašlaik tiek izpētītas dažas pīrāga idejas, lai sakoptu okeāna gružus no plastmasas, īpaši okeāna tīrīšanas projekta, pētnieki paziņojumā presei secināja, ka labākais risinājums ir grūtāk strādāt, lai vispirms novērstu plastmasas parādīšanos. Okeānā.
Džeisons Deilijs ir Madisons, Viskonsinas rakstnieks, kas specializējas dabas vēsturē, zinātnē, ceļojumos un vidē. Viņa darbs ir publicēts Discover, Popular Science, Outount, Men's Journal un citos žurnālos.
© 2023 Smithsonian žurnāla Privātuma paziņojums Sīkfailis politikas noteikumi Lietošanas noteikumi Reklāmas paziņojums Paziņojiet par jūsu privātuma sīkfailu iestatījumiem