Iepakojuma pārklājums Ziemeļu Ledus okeānā ir samazinājies līdz otrajam zemākajam līmenim kopš satelīta novērojumu sākuma 1979. gadā, pirmdien paziņoja ASV valdības zinātnieki.
Līdz šim mēnesim tikai vienu reizi pēdējo 42 gadu laikā Zemes sasalušais galvaskauss ir pārklāts ar mazāk nekā 4 miljoniem kvadrātkilometru (1,5 miljoni kvadrātjūdzes).
Arktika varētu piedzīvot savu pirmo vasaru bez ledus jau 2035. gadā, pētnieki pagājušajā mēnesī ziņoja žurnālā Nature Climate Change.
Bet viss, kas kūstošs sniegs un ledus tieši nepaaugstina jūras līmeni, tāpat kā kūstot ledus gabaliņus, neizplūst glāzi ūdens, kas liek neveiklam jautājumam: kas rūpējas?
Jāatzīst, ka šī ir slikta ziņa Polārajiem lāčiem, kuri, pēc nesenā pētījuma, jau ir ceļā uz izmiršanu.
Jā, tas noteikti nozīmē dziļu reģiona jūras ekosistēmu pārveidi, sākot no fitoplanktona līdz vaļiem.
Kā izrādās, ir vairāki iemesli, lai uztrauktos par blakusparādībām, ko rada Arktikas jūras ledus.
Iespējams, ka zinātnieki saka, ka visizcilākā ideja ir tā, ka sarūkošās ledus loksnes ir ne tikai globālās sasilšanas simptoms, bet arī tā virzītājspēks.
"Jūras ledus noņemšana pakļauj tumšo okeānu, kas rada spēcīgu atgriezeniskās saites mehānismu," AFP sacīja Kolumbijas Universitātes Zemes institūta ģeofiziķis Marco Tedeco.
Bet, kad spoguļa virsma tika aizstāta ar tumši zilu ūdeni, apmēram tāds pats zemes termiskās enerģijas procents tika absorbēts.
Mēs šeit nerunājam par zīmogu zonu: atšķirība starp vidējo ledus lapu no 1979. līdz 1990. gadam un šodien reģistrēto zemāko punktu ir vairāk nekā 3 miljoni kvadrātkilometru - divreiz vairāk nekā Francijā, Vācijā un Spānijā.
Okeāni jau absorbē 90 procentus no liekā siltuma, ko rada antropogēnās siltumnīcefekta gāzes, bet tas maksā, ieskaitot ķīmiskas izmaiņas, masīvus jūras karstuma viļņus un mirstošus koraļļu rifus.
Zemes sarežģītajā klimata sistēmā ietilpst savstarpēji savienotas okeāna straumes, kuras virza vēji, plūdmaiņas un tā sauktā termohalīna cirkulācija, ko pati izraisa temperatūras izmaiņas (“siltums”) un sāls koncentrācija (“sālījums”).
Pat nelielām izmaiņām okeāna konveijera lentē (kas pārvietojas starp stabiem un aptver visus trīs okeānus) var postoši ietekmēt klimatu.
Piemēram, gandrīz pirms 13 000 gadiem, kad Zeme pārgāja no ledus laikmeta uz starpglaciālu periodu, kas ļāva mūsu sugai attīstīties, globālā temperatūra pēkšņi pazeminājās par dažiem grādiem pēc Celsija.
Ģeoloģiskie pierādījumi liecina, ka daļēji vainojama termohalīna cirkulācijas palēnināšanās, ko izraisa masīvs un ātrs aukstā saldūdens pieplūdums no Arktikas.
“Saldais ūdens no kūstošās jūras un zemes ledus Grenlandē izjauc un vājina Golfa straumi,” daļa no konveijera lentes, kas plūst Atlantijas okeānā, sacīja pētnieks Xavier Fettweiss no Beļģijas Ljūras universitātes.
"Tāpēc Rietumeiropā ir maigāks klimats nekā Ziemeļamerikā tajā pašā platumā."
Milzīgā ledus lapa uz zemes Grenlandē pagājušajā gadā zaudēja vairāk nekā 500 miljardus tonnu tīra ūdens, un tas viss noplūda jūrā.
Ierakstu summa daļēji ir saistīta ar pieaugošo temperatūru, kas arktikā pieaug ar divreiz lielāku ātrumu nekā pārējā planēta.
"Vairāki pētījumi parādīja, ka vasaras arktikas līmeņa pieaugums daļēji ir saistīts ar minimālo jūras ledus apmēru," AFP sacīja Fettwiss.
Saskaņā ar pētījumu, kas jūlijā publicēts žurnālā Nature, pašreizējā klimata pārmaiņu trajektorija un vasaras bez ledus sākums, kā to nosaka ANO starpvaldību panelis klimata pārmaiņu klimata panelī, ir mazāks par 1 miljonu kvadrātkilometru. Līdz gadsimta beigām lāči patiešām badosies līdz nāvei.
“Cilvēka izraisītā globālā sasilšana nozīmē, ka polārlāčiem vasarā ir mazāk un mazāk jūras ledus,” AFP sacīja pētījuma vadošais autors Stefans Ārmstrups, Polar Bears International galvenais zinātnieks.