Ledus ledus pārklājums Ziemeļu Ledus okeānā ir samazinājies līdz otrajam zemākajam līmenim kopš satelītnovērošanas sākuma 1979.gadā, pirmdien paziņoja ASV valdības zinātnieki.
Līdz šim mēnesim tikai vienu reizi pēdējo 42 gadu laikā Zemes sasalušais galvaskauss ir klājis mazāk nekā 4 miljonus kvadrātkilometru (1,5 miljonus kvadrātjūdzes).
Arktika savu pirmo vasaru bez ledus varētu piedzīvot jau 2035. gadā, pagājušajā mēnesī žurnālā Nature Climate Change ziņo pētnieki.
Bet viss kūstošais sniegs un ledus tieši nepaaugstina jūras līmeni, tāpat kā kūstošie ledus gabaliņi neizlej glāzi ūdens, kas liek uzdot neērtu jautājumu: kam tas rūp?
Jāatzīst, ka tās ir sliktas ziņas polārlāčiem, kuri, kā liecina nesen veikts pētījums, jau ir ceļā uz izzušanu.
Jā, tas noteikti nozīmē dziļu reģiona jūras ekosistēmu pārveidi no fitoplanktona līdz vaļiem.
Kā izrādās, ir vairāki iemesli bažām par Arktikas jūras ledus saraušanās blakusparādībām.
Iespējams, ka fundamentālākā ideja, pēc zinātnieku domām, ir tāda, ka sarūkošās ledus loksnes ir ne tikai globālās sasilšanas simptoms, bet arī tās virzītājspēks.
"Jūras ledus noņemšana atklāj tumšo okeānu, kas rada spēcīgu atgriezeniskās saites mehānismu," aģentūrai AFP sacīja ģeofiziķis Marko Tedesko no Kolumbijas Universitātes Zemes institūta.
Bet, kad spoguļa virsma tika aizstāta ar tumši zilu ūdeni, tika absorbēts apmēram tāds pats procents no Zemes siltumenerģijas.
Šeit mēs nerunājam par zīmoga laukumu: starpība starp vidējo ledus segas minimumu no 1979. līdz 1990. gadam un zemāko punktu, kas reģistrēts šodien, ir vairāk nekā 3 miljoni kvadrātkilometru – divas reizes vairāk nekā Francijā, Vācijā un Spānijā kopā.
Okeāni jau absorbē 90 procentus no liekā siltuma, ko rada antropogēnās siltumnīcefekta gāzes, taču tas maksā, tostarp ķīmiskas izmaiņas, milzīgus jūras karstuma viļņus un mirstošus koraļļu rifus.
Zemes sarežģītajā klimata sistēmā ietilpst savstarpēji saistītas okeāna straumes, ko virza vēji, plūdmaiņas un tā sauktā termohalīna cirkulācija, ko izraisa temperatūras (“siltuma”) un sāls koncentrācijas (“sālījuma”) izmaiņas.
Pat nelielas izmaiņas okeāna konveijera lentē (kas pārvietojas starp poliem un aptver visus trīs okeānus) var postoši ietekmēt klimatu.
Piemēram, gandrīz pirms 13 000 gadu, kad Zeme pārgāja no ledus laikmeta uz starpledus laikmetu, kas ļāva mūsu sugām attīstīties, globālā temperatūra pēkšņi pazeminājās par dažiem grādiem pēc Celsija.
Ģeoloģiskie pierādījumi liecina, ka daļēji vainojama termohalīna cirkulācijas palēnināšanās, ko izraisa masveida un strauja auksta saldūdens pieplūde no Arktikas.
"Saldūdens no jūras un zemes ledus kušanas Grenlandē izjauc un vājina Golfa straumi", kas ir daļa no konveijera lentes, kas plūst Atlantijas okeānā, sacīja pētnieks Ksavjers Fetveiss no Lježas universitātes Beļģijā.
"Tāpēc Rietumeiropā ir maigāks klimats nekā Ziemeļamerikā tajā pašā platuma grādos."
Milzīgā ledus sega uz sauszemes Grenlandē pagājušajā gadā zaudēja vairāk nekā 500 miljardus tonnu tīra ūdens, un tas viss noplūda jūrā.
Rekordlielums daļēji ir saistīts ar temperatūras paaugstināšanos, kas Arktikā paaugstinās divreiz ātrāk nekā pārējā planētas daļā.
"Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka vasaras Arktikas maksimumu pieaugums daļēji ir saistīts ar minimālo jūras ledus apjomu," aģentūrai AFP sacīja Fettviss.
Saskaņā ar pētījumu, kas jūlijā publicēts žurnālā Nature, pašreizējā klimata pārmaiņu trajektorija un vasaras bez ledus iestāšanās, kā definējusi ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, ir mazāka par 1 miljonu kvadrātkilometru.gadsimta beigās lāči patiešām nomirs badā.
"Cilvēka izraisītā globālā sasilšana nozīmē, ka polārlāčiem vasarā ir arvien mazāk jūras ledus," aģentūrai AFP sacīja pētījuma vadošais autors Stīvens Armstrups, Polar Bears International galvenais zinātnieks.