ASV valdības zinātnieki pirmdien paziņoja, ka ledus sega Ziemeļu Ledus okeānā ir samazinājusies līdz otrajam zemākajam līmenim kopš satelītu novērojumu sākuma 1979. gadā.
Līdz šim mēnesim pēdējo 42 gadu laikā tikai vienu reizi Zemes sasalušais galvaskauss ir klājis mazāk nekā 4 miljonus kvadrātkilometru (1,5 miljonus kvadrātjūdžu).
Arktika savu pirmo vasaru bez ledus varētu piedzīvot jau 2035. gadā, pagājušajā mēnesī žurnālā Nature Climate Change ziņoja pētnieki.
Taču viss tas kūstošais sniegs un ledus tieši nepaaugstina jūras līmeni, tāpat kā kūstoši ledus gabaliņi neizlej glāzi ūdens, kas rada neveiklu jautājumu: kam gan tas rūp?
Jāatzīst, ka šīs ir sliktas ziņas polārlāčiem, kuri, saskaņā ar nesen veiktu pētījumu, jau ir ceļā uz izmiršanu.
Jā, tas noteikti nozīmē dziļu reģiona jūras ekosistēmu pārveidi, sākot no fitoplanktona līdz pat vaļiem.
Izrādās, ka ir vairāki iemesli bažām par Arktikas jūras ledus saraušanās blakusparādībām.
Iespējams, ka visfundamentālākā ideja, pēc zinātnieku domām, ir tāda, ka sarūkošās ledus segas nav tikai globālās sasilšanas simptoms, bet gan tās virzītājspēks.
"Jūras ledus aizplūšana atsedz tumšo okeānu, kas rada spēcīgu atgriezeniskās saites mehānismu," AFP pastāstīja Kolumbijas Universitātes Zemes institūta ģeofiziķis Marko Tedesko.
Bet, kad spoguļa virsmu nomainīja tumši zils ūdens, tika absorbēts aptuveni tāds pats Zemes siltumenerģijas procents.
Mēs šeit nerunājam par pastmarku platību: starpība starp vidējo ledus segas minimumu no 1979. līdz 1990. gadam un zemāko reģistrēto punktu šodien ir vairāk nekā 3 miljoni kvadrātkilometru — divreiz vairāk nekā Francijā, Vācijā un Spānijā kopā.
Okeāni jau absorbē 90 procentus no antropogēno siltumnīcefekta gāzu radītā liekā siltuma, taču tas ir saistīts ar izmaksām, tostarp ķīmiskām izmaiņām, milzīgiem jūras karstuma viļņiem un mirstošajiem koraļļu rifiem.
Zemes sarežģītā klimata sistēma ietver savstarpēji saistītas okeāna straumes, ko virza vēji, plūdmaiņas un tā sauktā termohalīnā cirkulācija, ko savukārt virza temperatūras (“siltuma”) un sāls koncentrācijas (“sālījuma”) izmaiņas.
Pat nelielas izmaiņas okeāna konveijera lentē (kas pārvietojas starp poliem un aptver visus trīs okeānus) var postoši ietekmēt klimatu.
Piemēram, gandrīz pirms 13 000 gadiem, kad Zeme pārgāja no ledus laikmeta uz starpledus laikmetu, kas ļāva mūsu sugai attīstīties, globālā temperatūra pēkšņi pazeminājās par dažiem grādiem pēc Celsija.
Ģeoloģiskie pierādījumi liecina, ka daļēji vainojama ir termohalīnas cirkulācijas palēnināšanās, ko izraisa milzīga un strauja aukstā saldūdens pieplūde no Arktikas.
"Saldūdens no Grenlandes kušanas jūras un sauszemes ledus izjauc un vājina Golfa straumi," sacīja pētnieks Ksavjērs Fetveiss no Lježas Universitātes Beļģijā.
"Tāpēc Rietumeiropā ir maigāks klimats nekā Ziemeļamerikā tajā pašā platuma grādā."
Milzīgā ledus sega Grenlandē pagājušajā gadā zaudēja vairāk nekā 500 miljardus tonnu tīra ūdens, kas viss noplūda jūrā.
Rekordlielums daļēji ir saistīts ar temperatūras paaugstināšanos, kas Arktikā paaugstinās divreiz ātrāk nekā pārējā planētā.
"Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka vasaras Arktikas augstāko temperatūru pieaugums daļēji ir saistīts ar minimālo jūras ledus daudzumu," Fetviss sacīja AFP.
Saskaņā ar pētījumu, kas jūlijā publicēts žurnālā Nature, pašreizējā klimata pārmaiņu trajektorija un ledus brīvas vasaras iestāšanās, kā to definējusi ANO Starpvaldību klimata pārmaiņu padome, ir mazāka par 1 miljonu kvadrātkilometru. Līdz gadsimta beigām lāči patiešām nomirs badā.
"Cilvēka izraisītā globālā sasilšana nozīmē, ka vasarā polārlāčiem ir arvien mazāk jūras ledus," AFP pastāstīja pētījuma vadošais autors Stīvens Ārmstrups, Polar Bears International galvenais zinātnieks.